Pirms vairākiem gadiem invalīdu un viņu draugu apvienības "Apeirons" videostudija izveidoja filmu "Mulsums". Šajā filmā stāstīts par neredzīga jaunieša vienas dienas piedzīvojumiem Jūrmalā. Jā. Es reizēm domāju, vai šī tēma neattiecas arī uz mani. Nē, es paldies Dievam esmu redzīgs, bet ar runas un kustību defektiem. Arī mani bieži vien sabiedrība uztver par "savādāku", reizēm pat par "dumjāku". Šajā neredzīgajā jaunietī es saskatīju sevi, kaut arī man ir citas problēmas. Kaut šī filma uzņemta pirms vairākiem gadiem, tās aktualitāte joprojām ir saglabājusies. Domāju, ka vienīgā atšķirība starp filmas varoni un mani ir tā, ka viņš ir neredzīgs, es - ar kustību traucējumiem un nevaru skaidri parunāt.
Atveriet šo saiti, lai iejustos neredzīgā puiša situācijās http://vimeo.com/18676825
Diemžēl tāda ir sabiedrības attieksme pret mums - savādākajiem!
otrdiena, 2012. gada 27. novembris
pirmdiena, 2012. gada 19. novembris
Iededz sveci šovakar...
Iededz sveci šovakar,
Par tiem, kurus nesastapi.
Iededz sveci šovakar,
Par tiem, kuri cauri iet.
Ejot garām - cauri viens otram
Nobružājamies.
Topam tuvi viens otram.
Un tomēr draugs,
Iededz, sveci, šovakar...
Iededz, sveci, šovakar...
sestdiena, 2012. gada 7. jūlijs
Piecas minūtes Latviskuma
Ir atkal apritējis noteiktais gadu skaits, un Folkloras
festivāls atkal notiek mūsu zemē – Latvijā. Šajā kristietības invāzijas laikmetā
beidzot kaut kas latvisks. Netcami! Bet fakts.
Es apmeklēju trīs no šiem pasākumiem – Festivāla atklāšanas koncertu, festivāla sētu un Kurzemes tradīciju vakaru "Vakarēšana Strungu Bierantos" Rīgas Latviešu biedrības Zelta zālē. Visi šie pasākumi bija ļoti pozitīvi piesātināti ar latvisko dzīvesziņu, ka neviļus rodas jautājums – kāpēc šo fantastisko garīgo dzīvesziņu nenesam savā tautā. Iespējams, ka tā ir cieši saistīta ar latvisko Dievizpratni, kuru „Rīgas kungi” no „augšas” pat baidās pieminēt. Turpretī Svētie tēvi Latviešu lielākos tautas svētkus Jāņus vēlās svinēt kā Jāņa Kristītāja svētkus. Kāds sakars šeit ar Jāni Kristītāju? - šis jautājums man paliek atklāts. Jānis Pujāts savā laikā izteicās: „Lai tauta nenodzertos un ļaudis vairāk piesaistītu baznīcai, Jāņos vajadzētu svinēt Jāņa Kristītāja dienu.”
Pie velna šīs garīgās domstarpības. Šajās dienās pār Latviju un Rīgu valda Latviešu un visas pasaules folklora. Paņemsim katrs no šī festivāla sev kādu gaišumiņa – gabaliņu Saules, kuru tā dāvā šajās dienās.
Piedāvāju noskatīties Kurzemes tradīciju vakaru "Vakarēšana Strungu Bierantos" Rīgas Latviešu biedrības Zelta zālē videoierakstu: http://www.youtube.com/watch?feature=player_detailpage&v=4d-S6Hq5p9M
Es apmeklēju trīs no šiem pasākumiem – Festivāla atklāšanas koncertu, festivāla sētu un Kurzemes tradīciju vakaru "Vakarēšana Strungu Bierantos" Rīgas Latviešu biedrības Zelta zālē. Visi šie pasākumi bija ļoti pozitīvi piesātināti ar latvisko dzīvesziņu, ka neviļus rodas jautājums – kāpēc šo fantastisko garīgo dzīvesziņu nenesam savā tautā. Iespējams, ka tā ir cieši saistīta ar latvisko Dievizpratni, kuru „Rīgas kungi” no „augšas” pat baidās pieminēt. Turpretī Svētie tēvi Latviešu lielākos tautas svētkus Jāņus vēlās svinēt kā Jāņa Kristītāja svētkus. Kāds sakars šeit ar Jāni Kristītāju? - šis jautājums man paliek atklāts. Jānis Pujāts savā laikā izteicās: „Lai tauta nenodzertos un ļaudis vairāk piesaistītu baznīcai, Jāņos vajadzētu svinēt Jāņa Kristītāja dienu.”
Pie velna šīs garīgās domstarpības. Šajās dienās pār Latviju un Rīgu valda Latviešu un visas pasaules folklora. Paņemsim katrs no šī festivāla sev kādu gaišumiņa – gabaliņu Saules, kuru tā dāvā šajās dienās.
Piedāvāju noskatīties Kurzemes tradīciju vakaru "Vakarēšana Strungu Bierantos" Rīgas Latviešu biedrības Zelta zālē videoierakstu: http://www.youtube.com/watch?feature=player_detailpage&v=4d-S6Hq5p9M
Abonēt:
Ziņas (Atom)