Katru gadu pēc Latvijas valsts svēkiem kopš mūsu valsts neatkarības atgūšanas iestājas bēru laiks! Daudzi mani uzskatīs par jukušu, bet paskatieties paši. Visapkārt tirgo mazus kapu vainadziņus ar četrām svecītēm. Es kādreiz ar labi pzīstamu puķu tirgotāju pajokoju: “Kādām bērēm tu gatavojies?” Lai izzinātu ko vairāk par Adventa vaiņagu, sāku meklēt internetā. Viens no dīvainākajiem apgalvojumiem ir, ka Advente un Ziemassvētki ir krististiešu svētki!. Šim apgalvojumam piekrītu tikai daļēji. Ziemassvētki ir latviešu svētki, un tos svin atšķirīgos datumos, bet Advente ir tīri kristīgie svētki. Šie svētki latviešu folklorā neparādās.
Ko nozīmē “Advents”. Vārds “Advents” nozīmē “atnākšana”, “nākšana”. Adventa laiks simboliski aicina sagatavoties Jēzus Kristus piedzimšanai vai atnākšanai. 24. decembris nav vēsturiskais Jēzus Kristus dzimšanas diena. Esmu lasījis, ka Kristus ir piedzimis pavasarī. To, ka Kristus dzimis Ziemassvētkos, baznīctēvi noteica tikai 4. gadu simtenī, ar mērķi izskaust pagāniskos svētkus. Šos svētkus pieskaņoja daudzu pagānu, arī latviešu, tautu pirmskristīgajiem svētkiem. Šī svētku pieskaņošana notika ne tikai ar Ziemassvēkiem, bet ar gandrīz visiem svētkiem, tos ieterpjot kristīgajā ietērpā. Laikam ejot, tiek it kā piemirsta svētku pirmatnējā jēga.
Reizēm škiet, ka šo adventa laiku var pielīdzināt latviešu Veļu laikam. Veļu laiks, tāpat kā Adventa laiks saistīts ar pārdomām. Baidos izteikt minējumu, bet neviļus rodas dažas kopējas īpatnības – pārdomas par dzīvi, atcerēties senčus, kapu svētki. Jā, advents noslēdzas ar kapu svētkiem... Vai tas nav mēģinājums izskausts mūsu mēnesi ilgo Veļu laiku?...
Tā pakāpeniski arī nonākam līdz pašiem Ziemassvētkiem. Lai kā es vēlētos atrast literatūrā infomāciju par saikni ar latviskajiem Ziemassvētkiem ar kristīgajiem, neatradu, jo tādu vienkārši nav. Turklāt tie svināmi atšķirīgos datumos.
Latvieši, kā laika mēra vienību, lietojuši Saules gadu. Tajā ietverta mūsu senā laika skaitīšanas sistēma. Šī senā laika skaitīšanas sistēma, pakļaujoties kristiešu invāzijai Latvijā, ir iznīdēta. Turklāt, esmu lasījis, ka Jezus Kristus esot dzimis pavasarī, bet mūsu gadu tūkstoša 354. gadā šo jubileju tika nolemts svinēt mums jau zināmos Ziemassvētkos. Kādi iemesli bija šis dzimšanas dienas datumu manīt? Šis fakts Latvijā tiek noklusēts.
Latvijā Ziemassvētki svinēti 21. decembrī. Šie ir ziemas saulstāviji. Šajā dienā saulīte knapi paceļas virs horizonta, un trīs dienas tā stāvēs uz vietas – Latvijā ir visīsākās dienas un visgarākās naktis, un visā Latvijā tiek svinēti Ziemassvētki. Visi latviešu svētki svinēti pēc Saules kalendāra. Pēc maniem novērojumiem, pēdējā laikā ļaudis mēģina atgriezties pie savas tautas tradīcijām. Tomēr bieži vien kristieši tomēr ņem virsroku.
Ziemassvētki no visām gadskārtu svētēm tika svētīti visilgāk – senāk tās bijušas četras dienas, vēlāk svētku laiks sarucis līdz trim vai pat divām dienām. Viens no svētku centrālajiem rituāliem Ziemasvētkos ir Bluķa vilkšana. Šo bluķi velkot, mēs simboliski ieliekam savas sliktās domas un darbus, ko iepriekšējā gadā sadarījām. Izvelkot šo bluķi cauri ciemam (pilsētai), simboliski mēs attīrāmies no visa negatīvā, kas iepriekšējā gadā ar mums ir noticis. Veļot šo bluķi, cilvēki un ķekatnieki priecājās, dziedāja tautas dziesmas, dejoja un nereti pieminēja Dievu:
Bluķa māte bluķi vēla
Pašā Bluķa vakarā.
Lai veļ bluķi trīsi reizi,
Nenāks mošķi caur sienmali.
Kā redzam no dainas, ļaudis ar Bluķa palīdzību cer sakārtot savu māju un savu dvēseli. Šajā bluķī mēs saveļam savas sliktās domas, negācijas, untumus ... – visu slikto, ko pēc jautrā ugunsrituālā sadedzinām.
Kā redzam, ne latviešu tautas folklora, ne arī Saules kalendārs vēsturiski nav saistīts ar kristīgo baznīcu. Noteikti mums visiem būs jādzīvo adventa laikā. Šajā laikā tiek rīkoti dažādi labdarības pasākumi, lai “iežēlinātu” ļaudis ziedot naudu dažādiem labdarības pasākumiem. Atkal tiks tērēta nauda nevajadzīgām jaungada dāvānām, bet cik no mums ir tādu, kas reāli aizdomājas par Dievu sevī.
Dievam ienākot latviešu sabiedrībā, neprasa no mums mūžīgu pakļaušanos viņam. Dievs ir mūsu līdzgaitnieks gan priekos, gan bēdās. Netiek arī prasīta izrādīšanās, kā tas ir baznīcās.
Būtībā šeit nav runa tik daudz par reliģijām, bet latviešu un ebreju kultūras dažādo reliģijas uztveri un izpratni. Iepējams, ka šajā izraēļu zemē tā ir šis bibliskais notikums ir vispārpieņemts, taču nav skaidrs, kāpēc tas jāpieņem visā pasaulē kā neapgāžamu patiesību. Būtībā pasaulē ir ļoti daudz dažādu tautu un kultūru. Arī reliģiskā uztvere šīm tautām ir krasi atšķirīga un interesanta. Baltu tautām (Latvijai un Lietuvai) raksturīga ir nacionālā reliģija – dievturība. Daudzi domā, ka šīs reliģijas pamatlicējs ir Ernests Brastiņš. Būtībā šī reliģija ir ļoti sena. E.Brastiņa nopelns bija tas, ka viņš šo reliģiju definēja, tai piešķirot nosaukumu “Dievturība” un uzsāka pirmos dievturu daudzinājumus.
