Mēs visi esam
atkarīgi no kaut kā. Cits no alkohola, cits no narkotikām, cits no televīzijas
utt. Un ja šīs atkarības apvienojās vienā veselumā, tad ir cilvēks degradējies.
Par vienu no tādām, it kā nevainīgām atkarībām uzskatu it kā nevainīgo televīzijas
bezjēdzīgā skatīšanās. Ir cilvēki, kas to piekopj gadiem ilgi, nerēķinoties ar
pārējiem ģimenes locekļiem. Var
piekrist, ka tie uzzina
visjaunāko informāciju kas notiek mūsu
sabiedrībā, politikā utt., taču šie cilvēki nekad nepadomā par tiem,
kuri dzīvo viņam līdzās. Būtībā viņiem
paliek vienalga, kas notiek apkārt, pārstāj interesēties par saviem tuviniekiem
un apkārtējo dzīvi. Pieļauju, ka televīzijas pārraides ir interesantas. Un
tomēr. Lai cik interesantas būtu televīzijas pārraides, tās degradē indivīdu. Cilvēkam
jābūt domājošam, kurš pilnvērtīgi piedalās sabiedriskajā dzīvē ar savu domu,
stāju, idejām. Ar svešām idejām pasauli neuzcelsi.
Pilnīgi
dabīgi, ka televīzija gatavo jaunus raidījumus, šovus, filmas, teātrus, utt., lai
piesaistītu savu skatītāju. Un tas ir pats par sevi saprotams - tas ir darbs cilvēku izvēlētajā profesijā. Un
šie cilvēki strādā televīzijā, jo veidot raidījumus viņiem patīk – tā ir viņu
profesija – profesionālā darbība. Zināmā mērā tie veido arī citu uzskatus.
Skatīties šo cilvēku sagatavotos raidījumus televīzijā ir katra indivīda
personisks lēmums. Pastāv arī izvēles brīvība - ko skatīties un ko ne.
Bet ko darīt,
ja šī lēmuma nav? Šādiem cilvēkiem, manuprāt, praktiski ir vienalga, ko
skatīties. Viņiem galvenais atrasties pie televizora. Iespējams, ka tā ir tikai
aparāta skaņa. Tieši tā viņiem ir ar politiku. Tie tēlo sevi par lieliem
politikas zinātājiem. Lamā saeimas deputātus, ka tie ir nekompetenti politikas
veidotāji Latvijā – vienkārši lamā lamāšanas pēc. Tie ar mieru pat gulēt pie televizora,
lai tikai to skatītos.
Ļoti
iespējams, ka man arī ir atkarība no mūzikas un datora. Ja runājam par
datorneatkarību, tad es uzskatu, ka man tas ir nedaudz savādāk. Esmu I grupas
invalīds, un nespēju rakstīt ar roku. Tādēļ vairāk pavadu pie datora strādājot tiešo darbu, rakstot un klausoties
labu mūziku. Par to, ko es saucu par labu un sliktu mūziku, variet izlasīt manā
rakstā „Mūzika manī”. Vēl vairāk – mans tiešais darbs pamatā ir saistīts ar datorlietošanu,
jo praktiski neko citu es nevaru darīt.
Daudz runā par
narkomāniem, toksikomāniem, alkoholiķiem, datoratkarīgajiem utt. Bet nekur nav
dzirdēts par atkarīgajiem no televīzijas, kas tagad raida visu diennakti. Un
nerunās – jo tas diemžēl ir bizness...
