Atmetīsim šoreiz visas likstas ar kovidiem un visu negatīvo, kas šodien pasaulē notiek. Šodien vēlos parunāt par vides pieejamību. Esmu samērā jauns ratiņkrēsu lietotājs, lai gan bērnībā man piedvāja ratiņkrēslu, no kura es laimīgā kārtā atteicos. Iemeslu tam biju redzējis bērnus, kuri ļoti slilti staigāja, un tiem piešķīra ratiņkrēslu, un..., tie pēc apmēram pusgada vairs nepiecēlās no tā. Es to negribēju un pierunāju savu papu paņemt spieķi. Sākumā tie lūza, daudz kritu. Tā es ar spieķi esmu nostaigājis 40 gadus, līdz man sākās problēmas ar pārvietošanos. Vēl es mēģināju pretoties, līdz beidzot kolēģu un draugu pierunāts, paņēmu elektrisko ratiņkēslu. Sākumā to lauzu, līdz ielāgoju tā pareizo lietošanu. Agrāk brīnījos, kāpēc ratiņkrēslu lietotāji ir tik untumaini. Kā smejies – tagad pats palieku “untumains”! Tagad zinu daudz nianšu, kā jābrauc ar elektrisko ratiņkrēslu. Piemēram, no transporta ar elektrisko ratiņkrēslu vēlams izbraukt atmuguriski. Ja ir iespējams noņemt kāju turētāji – tie jānoņem, utt.
Bet reālā krīze parasti iestājās ziemā, kad pie mums salsts un snieg. Uz ietvēm veidojas sniega kārta un ledus. Pilsētu nomalēs tās netiek tīrītas vispār. Pielāgotais satikmes transports nav pielagots ziemā, jo bieži vien transportu šoferi nekādas atbildības nav. Pieturvietas biež vien nav tīrītas... Kas par tām atbild?
Pašlaik sēžu mājās covida un saputinātā sniega dēļ. Pēkšņi man radās neikdienišķs jautājums – ko tie invalīdi mājās dara? Vai vēl nav nojūgušies? Lai gan tagad, covida laikā, piespiedu kārtā daudzi atrodas mājsēdē. Reizēm rodas neviltots smīniņs par mājsēdētājiem – viņi īsu laiku izbauda to, ko “izbauda” invalīds, visu mūžu dzīvojot mājās. Šaubos, vai kāds par to ir aizdomājies...
Man arī pašlaik škiet, ka visa dzīve ir apstājusies. Bet man nav laika par to skumt. Kolēģi ir atveduši darbu uz mājām. Pēdējā laikā ļoti daudz rakstu, vingroju. Daudz klausos mūziku, trennējos dambretē, utt.
Jaunajiem domniekiem būtu vairāk jādomā par vides pieejamību un apkārtnes tīrību ne tika Rīgas centrā, bet arī tās apkaimēs, lai cilvēki ar kustību traucējumiem būtu mobilāki arī ziemā.
