Atvaļinājuma
laikā intereses dzīts pēc kolēģes uzaicinājuma biju aizbraucis uz Talsiem, kur
notika reliģisks seminārs. Par šo semināru var lasīt manā iepriekšējā blogā –
tuvāk nepakavēšos.
Šī raksta
galvenā doma – kā cilvēka ar invaliditāti varētu „piespiest” sabiedrību pieņemt sevi kā
indivīdu, nevis kā invalīdu. Lai gan bieži piedalos semināros un diskusijās,
pats nekad nerunāju, jo man ir runas traucējumi, un cilvēki, ar kuriem retāk
komunicēju, mani verbāli nesaprot. „Sirdsbalss” man arī zināmā veidā bija
pārbaudījums, jo ar semināra dalībniekiem tikos pirmo reizi. Semināra rīkotāja
baidījās par psiholoģisko nesaderību starp mani un pārējiem klausītājiem... Jā,
atkal šeit ieskanas šis psihoģiskais moments – es un viņi. Iespējams, ka invalīdiem
pašiem vairāk jāiet sabiedrībā, jāmēģina izpausties. Tad arī ar viņiem daudz
vairāk komunicēs. Un tomēr, kā man šķiet, šī semināra laikā tiku uzņemts kā
„savējais”. Vispār bieži vien es savus kolēģus it kā piespiežu uzņemt sevi par
savējo, kad uzskatu, kā kādā jautājumiem, par kuriem dotajā brīdī tiek
diskutēts, esmu zinošāks par citiem. Bieži vien manas replikas paliek it kā gaisā
karājoties. Kādam šķiet, ka es par lēnu runāju, neskaidri runāju, cits
nevēlas izprast manu domu pamatjēgu. Bet, tiklīdz klausītāji sāk saprast manas
domas pamatjēgu, tā sāk ar mani runāt citu valodu.
Ļoti
iespējams, ka esmu kā „dadzis” sabiedrības acīs, jo nekad neesmu pakļāvies citu
cilvēku ietekmei. Tieši tas ir visgrūtākais cilvēka dzīvē – nepakļauties masu
psihozei. Manuprāt, cilvēks no malas, pieņemsim, aicinot uz baznīcu, nodara
otram cilvēkam milzīgu ļaunumu. Katra indivīda iekšējā pasaule ir atšķirīga, un
citu domu uzspiešana var būt pat kaitīga. Ja cilvēks ir izvēlējies savu garīgu
ceļu dzīvē, un to vēl mēģina „pārliecināt”, ka viņa ceļš ir gājis nepareizo
ceļu dzīvē – būtībā tas šķoba ticību sev un saviem spēkiem.
Cilvēkam kā
indivīdam ir vajadzīgs darbs un garīgās izpausmes. Vairums ļaužu šīs garīgās
izpausmes meklē baznīcās. Bet mēģināsim ieskatīties sevī. Vai mums savas dzīves
laikā jāaptver Visa pasaule un jākopē savs biedrs un draugs? Es to nevēlos. Es
gribu būt individualitāte.
