piektdiena, 2013. gada 15. novembris

Atteikums



Noliekam sveci, atkal sveci.
Par mums tuviem, par mums, tāļiem.
Vai tiešām šinī laikā,
Būs arī man, kādreiz jāaiziet.
Noliekam sveci, atkal sveci.
Uz tā gaišā, platā ceļa.
Lai mūsu draugi un radi.
Neapmaldās.
Šinī ceļā man
Iešana būs viegla,
Jo Tur, jau,
Gaida radi un draugi.
„Nē, pagaidi”,
Kāds mani bargi sauc.
„Tu vēl nevari
Viņiem līdzi, Iet”...

Šo „gaišo ceļu” esmu pats piedzīvojis. Un tomēr esmu nācis atpakaļ – Dievs mani nav pieņēmis, dāvājis dzīvību. Dzejolis tapis spontāni, Artim Kumsāram Veļos aizejot.