Nezinu. Mani
visu mūžu ir saistījusi mūzika – laba mūzika. Ko mēs saucam par „labu mūziku”? Laba
mūzika skan katrā no mums. Starp citu, klusumā arī ir mūzika – vismaz es to
saklausu. Strādājot ar saviem rakstu darbiem, nevaru iedomāties būt klusumā.
Visinteresantākais notiek tad, kad mūzikai skanot vari ieiet savā darbā tā, ka
pazūd realititāte. Tu nedzirdi mūziku, bet ieej savā rakstu darbā, un dzīvo
nereālu dzīvi. Šādai, it kā meditācijai man palīdz klasiskā mūzika un, kā es
nosauktu – „gandrīz klasika”. Pie šādas mūzikas es pieskaitītu arī džezu. Te
pirmām kārtām jāmin Luiju Ārmstronga (Louis Armstrong) un Ellu Ficdžeraldu
(Ella Fitzgerald). To jau var uzskatīt par patiesu vieglās mūzikas klasiku.
Šeit nerunāšu par tādiem grandiem kā Bītli vai „The Rolling Stones”. Tie,
šodien, manuprāt, skaitās vieglās mūzikas klasika. Līdz viņiem nebija neviena
tik spoža vieglās mūzikas zvaigzne. Arī Vangeļa (Vangelis) un Žāra (Jean
Michell Jarre) mūzika man palīdz strādāt un dzīvot.
Man agrāk
patika arī latviešu iestādes mūzika. Bet, jo vecāks kļūstu, jo vairāk atgriežos
pie klusuma – klusuma un melodiskuma mūzikā. Tādu atpūtu „Latvijas Radio 2”
neatrast. Šķiet, ka jaunatne, vismaz daļa no tās ar to ir apradusi. Vieglajā
mūzikā pašlaik dominē ritms, melodiju mēģina izdziedāt dziedātājs. Vienam otram
tas arī izdodas. Man šķiet, ka vairums izpildītāju savu dziesmu no sevis it kā
izspiež – tas man šķiet nedabīgi – samāksloti. Bērnībā es īsti neuztvēru sava papa
vārdus. Viņš teica, jo labāka skaņas aparatūra, jo labāks dziedātājs. Tā ir
patiesība. Visa vieglās mūzikas industrija ir atkarīga no skaņas iekārtām. Tās
arī var pilnībā izmainīt dziedātāja balsi. Jocīgi, bet man šodien trūkst labas
estrādes mūzikas, piemēram, tādas, kāda bija Aļņa Zaķa vadītā Latvijas
televīzijas un radio estrādes orķestra mūzika
Runājot par Latvijas
radio, it īpaši Radio2, nesaskatu nekādu skaistumu. Brīvajā Latvijā ir atļauts
reklamēties visiem kaktu muzikantiem, un tie „cep” savas jēlās „dziesmiņas”,
kuras ar lielāko prieku pieņem Radio2, un dzenā tās līdz apnikumam. Toties
latviešu tautas dziesmas četros mūsu Latvijas radiokanālos neatrast. Kādā
privātajā sarunā mans sarunas biedrs izteicās, ka tautasdziesma nav komerciāli izdevīga.
Bet dzērājdziesma gan!
Drīz jau nāks
vasaras lielākie svētki – Jāņi. Būs arī mūzikas pārpilnam. Būs papardes zieda apdziedāšana.
Es nevēlētos dzirdēt tos banālos jokus par seksu, papardes ziedu un dzeršanu.
Pagājušo gadu uz Jāņiem Radio2 un radio SWH vispār nebija klausāmi, jo šajos
kanālos dominēja dzērājdziesmas. Atliek tikai brīnīties, ka esam visbagātākā valsts
pasaulē ar savām tautasdziesmām un tradīcijām, bet masu mēdījos tās tikpat kā
neskan. Kāds man teica – tās komerciāli nav izdevīgas. Mēs pieņemam citu tautu
kultūras, kas ir komerciāli izdevīgas, toties no pašu tradicionālās kultūras
atsakāmies!
