piektdiena, 2021. gada 4. jūnijs

Pārdomām

 

Nu jau vairāk kā gads, kopš dzīvojam globālās pandēmijas iespaidā, Līdzīgas pandēmijas pasaules vēsturē ir bijušas vairākkārt, un ir atrastas zāles, ar kurām pret šīm pandēmijām cīnīties. Pēdējā laikā masu mēdījos arvien vairāk nonāk informācija par jauniešu garīgiem traucējumiem. Jaunieši piespiedu kārtā nonāk stresa stāvoklī mājās mācoties, nemākot sadalīt savu dienās režīmu – veidojās pārslodze. Daudziem no šiem jauniešiem ir bijuši pašnāvības mēģinājumi. Būtībā domāju, ka viņi dienas lielāko daļu viņi pavada pie datora. Ja. Mūsdienu tehnoloģijas mūsdienās ieņem vadošo lomu mūsu privātajās dzīvēs. Tām ir savi plusi un mīnusi.

Šoreiz nevēlos iztirzāt tehnoloģiju nozīmību mūsdienās, bet pievērsties tieši cilvēkiem ar invaliditāti mūsdienu sabiedrībā. Vissmagāk klājas reāli domājošiem cilvēkiem ar invaliditāti. It kā normāliem cilvēkiem, kuri it visūr tiek atraidīti. Šodien rīta radioraidījuma “Labrīt” bija sižets par jauniešu psihisko veselību. Tā jauniešos “Covid-19” pandēmijas laikā strauji pasliktinās. Arī pirms šīrīta raidījuma esmu dzirdējis par emocionālā stāvokļa izmaiņām jauniešu psihē.

Šeit vēlos vilkt paralēles ar cilvēkiem ar invaliditāti. Visu savu apzinīgo mūžu esmu strādājis un sportojis, īsāk sakot, atradies sabiedrības redzeslokā. Arī tagad, pandēmijas laikā darbojos savā invalīdu biedrībā, mēģinu vēl spēlēt dambreti un, protams, arī neaizmirstu dievturību. Bet stāsts jau nav par mani.

Klausoties šīrīta sižetu par Covoid-19 ietekmi uz jauniešu psihisko veselību, sāku vilkt paralēles ar cilvēkiem ar invaliditāti. Lielākā daļa no tiem nestrādā - zombējās pie datoriem un televīzoriem. Ko viņiem citu darīt? Oficiāli darbu nevar iegūt, un, ja viņiem nav kādas papildus intereses, tad ir bēdīgi...

Mēs sākam runāt par jauniešu pshisko un garīgo veselību, ko uz tiem atstāj Covid-19 pandēmija. Taču nekad nerunājam par cilvēkiem ar invalīdiem, kuri drastisku nosacijumu rezultātā nevar stāties darba attiecībās. Lielākā daļa no viņiem nenodarbojas ar sportu vai vispār neiziet sabiedrībā. Jā, varbūt viņš ir kopjams. Bet neviens pat neiedomāsies, kāda viņam veidosies psihiskā un garīgā veselība...