Katru gadu
mums, latviešiem, ir nacionālie tautas svētki – Līgo diena un Jāņi, kad vasara
ir pilnbriedā. Šajā laikā visam dzīvajam piemīt visaugstākā enerģētika dabā.
Tieši ap šo laiku vislabāk ievākt ārstnieciskos augus un dažādas tējas. Tiek mācītas
līgodziesmas, parašas, un viss, kas saistīts ar svētku svinēšanu. Mēs zinām, ka
šo svētku galvenie našķi ir alus un jāņusiers. Atsaucoties uz to, šie produkti
tiek intensīvi reklamēti. Par cik alkohols ir lielā cieņā sabiedrībā, tam ir
labs noiets Latvijas tirgū. Visos veikalos ir alkohola nodaļas, jo būtībā tas
uztur veikalu tīklu. Mani nedaudz šokēja fakts, ka pirms pāris gadiem parādījās
diezgan biedējoša statistika, ka Latvijā gada laikā katrs Latvijas cilvēks (ieskaitot zīdaini) izdzer 10,5 litus alkohola! Tuvojoties
Līgo svētkiem, arvien intensīvāk parādās Jāņu siers un dažādi alus brūvējumi. Protams,
garšīgāki nekā veikalā Bet, galu galā,
vai nav vienalga, kādā veidā apreibināties.
Mūsdienu
tirgus ekonomijā bieži vien garīgums nav svarīgs, ka tik ir ko tirgot. Tieši
tas pats attiecināms arī uz Radio2, kur vienā laidā raida dzērājdiesmas – tā
saucamās „joku dziesmas”. Reklāmās arī skandina, lai pērk alu, sieru utt., lai
tikai papildinātu uzņēmēju makus. Es, piemēram, dzīvojot pilsētvidē, Jāņus kā tautas
svētkus neizjūtu. Dievturu mēģinājumi renovēt līgo svētkus gan Turaidā, gan
Krūzēs ir atbalstāmi pasākumi, lai gan arī šie ir masu pasākumi. Šo pasākumu
galvenie mērķi ir parādīt sabiedrībai, kā vajadzētu svinēt Līgo svētkus un Jāņus
latviski. Līgošana ar Raimondu Paulu arī nav īsti pieņemama. Raimonds Pauls ir
Latvijā un pasaulē atzīts estrādes komponists, un viņa lauciņš ir estrādes
dziesma. Pauls savas programmas veido kā estrādes šovus, kuros dominē vāciskais
šlāgeris. Mūsdienu galvenā šlāgerdziesmu tēma ir dzeršanas kultivēšana un meitu mīlēšana. Iespējams,
ka tas nāk no Vāczemes, jo klausoties vācu šlāgerdziesmas, rodas šāds
iespaids. Arī mūsu radiokanālā Radio2 tiek raidītas šāda veida (lētās)
dziesmiņas, apdullinošajos modernajos ritmos, ka pat melodiju nedzird. Un, kad
virsū vēl uzdzer kādu aliņu... Baigais kaifs... Pieļauju, ka tas pats notiek
arī Salacgrīvā – Positivus festivālā.
Dīvaini. Nesen
atpakaļ masu mēdijos izvērtās diskusija – Vai alus ir jāpielīdzina alkoholiskajiem
dzērieniem?! Kas tas vispār par jautājumu? Jā, alus ir alkoholiskais dzēriens.
Neskatoties uz to Latvijā, vairojas alus darītavas, un tās atbalsta ar masu
mēdiji. Iespējams, var rasties jautājums – kāpēc? Gluži vienkārši, šeit
veidojas apburtais loks. No vienas puses, žurnālistiem jārunā par alkohola
kaitīgumu, no otras puses tā ir pasakaina peļņa. Daļa no tās arī tiek arī masu mēdijiem.
Šī iemesla dēļ masu mēdijiem ir grūti atteikties no šīs „zelta āderes”.
Kristieši
Jāņus uzskata par nodzeršanas svētkiem, Daļēji tam var piekrist. Bet nekādi
nevaru piekrist tam, kā reiz piedāvāja Jānis Pujāts. Savā laikā viņš ieteica
Jāņos svinēt Jāņa Kristītāja dienu. Tā ļaudis vairāk pievērstos kristīgai reliģijai
un baznīcai, un tā mazinātu alkoholismu un nodzeršanos tautā. Savos
neapzinīgajos izteikumos viņš aģitē uz kristīgo baznīcu, konkrēti uz katoļu ticību.
Manuprāt, Jāņi
ir lielākie Latviešu tautas svētki, un tie nekādā veidā nav saistāmi ar
kristīgo reliģiju, kura daudzējādā nozīmē ir dogmatiska. Mūsdienās ļaudis,
pateicoties urbanizācijai, ir atsvešinājušies no dabas, un neizjūt sevi kā
dabas sastāvdaļu. Latviešu kalendārs ir balstīts uz dabas ritiem un to
cikliskumu, ko mūsdienu cilvēks, apkrāvies ar mūsdienu labumiem, neizprot. Lai
to labāk izprastu, būtu jāpievēršas tautas folklorai. Manuprāt, dainās,
pasakās, ticējumos ir skaidri pateikts tautas uzskats par latviešu tautas
pamatvērtībām – Dievu, Laimu un Māru. Žēl vienīgi tas, ka šīs galvenās
pamatvērtības tiek aizstātas ar Bībeles dogmām.
Alus reklāma
vēl ilgi pie mums tiks plaši kultivēta. Mūsu garīgā apziņa vēl līdz tai nav
nonākusi, lai atteiktos no dažādām baudām – neesam vēl iemācījušies atšķirt
labo no ļaunā.
Un tomēr...:
Sieru sēju ritenī,
Alu lēju kanniņā,
Savu pašas istabiņu
Rozītēm izkaisīju.
LĪGO!
