Ir atkal apritējis noteiktais gadu skaits, un Folkloras
festivāls atkal notiek mūsu zemē – Latvijā. Šajā kristietības invāzijas laikmetā
beidzot kaut kas latvisks. Netcami! Bet fakts.
Es apmeklēju trīs no šiem pasākumiem – Festivāla atklāšanas
koncertu, festivāla sētu un Kurzemes tradīciju vakaru "Vakarēšana
Strungu Bierantos" Rīgas Latviešu biedrības Zelta zālē. Visi šie pasākumi
bija ļoti pozitīvi piesātināti ar latvisko dzīvesziņu, ka neviļus rodas jautājums
– kāpēc šo fantastisko garīgo dzīvesziņu nenesam savā tautā. Iespējams, ka tā
ir cieši saistīta ar latvisko Dievizpratni, kuru „Rīgas kungi” no „augšas” pat
baidās pieminēt. Turpretī Svētie tēvi Latviešu lielākos tautas svētkus Jāņus vēlās
svinēt kā Jāņa Kristītāja svētkus. Kāds sakars šeit ar Jāni Kristītāju? - šis jautājums man paliek atklāts. Jānis Pujāts
savā laikā izteicās: „Lai tauta nenodzertos un ļaudis vairāk piesaistītu baznīcai,
Jāņos vajadzētu svinēt Jāņa Kristītāja dienu.”
Pie velna šīs garīgās domstarpības. Šajās
dienās pār Latviju un Rīgu valda Latviešu un visas pasaules folklora. Paņemsim
katrs no šī festivāla sev kādu gaišumiņa – gabaliņu Saules, kuru tā dāvā šajās dienās.
Piedāvāju noskatīties Kurzemes tradīciju vakaru "Vakarēšana
Strungu Bierantos" Rīgas Latviešu biedrības Zelta zālē videoierakstu: http://www.youtube.com/watch?feature=player_detailpage&v=4d-S6Hq5p9M
