Nekā
vairs nava,
Tik ziedu guba smagā.
Tik dvēselīte mana
Kaut kur tepat vēl
Lidinās.
Kam
man šie ziedi,
Kuri
vasaras saulē kalst.
Atstājiet
tikai
Dvēselīti
manu -
Tā
vienīgā pieder man.
Nu
dvēselīte mana,
Dzīves
purvus izbridusi.
Piekususi,
nogurusi.
Nāk
iz manām lūpām dzīvoties,
Ej, nu, manu dvēselīt,
Pie
Dieviņa ciemoties.
Gaidi
mani, drīzi nākšu.
Dieva
priekšā lepni stāt...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru